Puškina (krievu: Пушкин, līdz 1918. gadam pazīstama kā Carskojo Selo (krievu: Царское Село)) ir pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra. Administratīvi ir Sanktpēterburgas daļa. No 1710. gada bijusi Krievijas caru vasaras rezidence. Pilsētā esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Pilsēta radusies ap Pētera I sievas Katrīnas I Katrīnas pils kompleksu, kas tika sākts veidot 1710. gadā. Katrīnas I laikā Carskoje Selo kļuva par imperatores rezidenci. Pils tika celta pēc Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta. 1755. gadā no Ziemas pils uz šejieni tika pārcelta Dzintara istaba. Laika gaitā tika uzceltas vēl vairākas pilis, piemēram no 1792. līdz 1795. gadam tika uzcelta Džakomo Kvarengi projektētā Aleksandra pils, paredzēta Aleksandram I.
1837. gadā starp Carskoje Selo un Santpēterburgu tika izveidota pirmā Krievijas dzelzceļa līnija. 1905. gadā Aleksandra pils kļuva par pēdējā Krievijas cara Nikolaja II rezidenci. Pēc Februāra revolūcijas Nikolajs II ar ģimeni kādu laiku dzīvoja Carskoje Selo mājas arestā. Pēc Oktobra revolūcijas uzvaras, piļu komplekss tika pasludināts par muzeju, bet pilsēta pārdēvēta par Detskoje Selo (krievu: Детское Село). 1937. gadā, sakarā ar Aleksandra Puškina 100. nāves jubileju, Detskoje Selo pārdevēja par Puškinu.
Otrā pasaules kara laikā no 1941. līdz 1944. gadam Puškina atradās vācu okupācijā. Dzintara istaba tika izvesta nezināmā virzienā un tā arī nav atrasta (mūsdienās pilī ir Dzintara istabas kopija).
Puškinā (Carskoje Selo) dzimuši politiķis Sergejs Mironovs (Сергей Михайлович Миронов, 1953) un Krievijas cars Nikolajs II (Николай II, 1868-1918). Šeit jaunības dienas pavadījuši Anna Ahmatova, Nikolajs Gumiļevs un Aleksandrs Puškins, bet miruši rakstnieks Aleksandrs Beļajevs (Александр Романович Беляев, 1884-1942) un dzejnieks Fjodors Tjutčevs (Фёдор Иванович Тютчев, 1803-1873).