Eifeļa tornis (franču: la Tour Eiffel) ir metāla tornis Parīzē, Francijā, kas mūsdienās ir kļuvis par galveno Parīzes simbolu. No tā atklāšanas brīža 1889. gada 31. martā līdz pat 1930. gadam tā bija pasaules augstākā celtne. To projektējis franču inženieris Gustavs Eifelis.
Tornis ir 300 metrus (1000 pēdu) augsts, kas ir aptuveni 75 stāvi. ieskaitot 20,75 metrus (70 pēdu) garo antennu, būve ir 320,75 metrus (1070 pēdu) augsta, kas ir 81 stāvu. Līdz ar torņa atklāšanu tas kļuva par augstāko celtni pasaulē, pārspējot Vašingtonas moumentu. Šo titulu tas saglabāja līdz 1930. gadam, kad tika pabeigta Ņujorkas Chrysler ēka (319 m /1063,33 pēdas augsta) - bet tā kā ieskaitot antenu, tornis bija garāks, tad kā augstākās pasaules ēkas parasti norādīja abas. Šobrīd tornis ir 2. augstākā būve Francijā, tūlīt aiz 1939. gadā būvētā Allouis garo viļņu raidītāja, kas ir 350 m augsts. Eifeļa tornis ir augstākā būve Parīzē. Otrā augstākā būve Parīzē ir Tour Montparnasse (Montparnasse Tornis)- 210 m.
Eifeļa torņa metāla struktūra sver 7300 tonnas, un kopējais svars ir 10100 tonnas. atkarībā no laika temperatūras torņa smaile var novirzīties pa 8 centimetriem (3,25 collām), izplešoties siltā laikā. Torņa apsaimniekošana prasa 50 tonnas krāsas ik 7 gadus, tas tiek darīts, lai torni pasargātu no rūsas. Tomēr torņa krāsa nedaudz mainās šobrīd tas ir brūni-pelēks. Pirmajā stāvā ir aptauja, kurā tiek jautāts, kādā krāsā nākotnē krāsot torni.
Tornis uzbūvēts starp 1887. un 1889. gadu kā ieejas arka Pasaules tirdzniecības izstādei (Exposition Universelle) par godu Francijas revolūcijas gadadienai. Tā koordināta ir 48°51′29″ Z p., 2°17′40″ A g. Atklāts 1889. gada 31. martā, bet atvērts tā paša gada 6. maijā. Trīssimt strādnieku savienoja 18 038 tērauda detaļas, izmantojot 3,5 miljonus savienojumu. Bija augsts nelaimes gadījumu risks, jo tornis ir atklāta konstrukcija, bez stāviem (izņemot 2 platformas) un sienām. Bet tā kā Eifelis labi rūpējās par darbinieku drošību, bojā gāja tikai 1 cilvēks.
Iesākumā tornis nebija Francijas tautas iecienīts, daudzi to sauca par "jēlumu acī" (rakstnieks Gajs De Monpasāns regulāri pusdienoja torņa restorānā, jo tā bija vienīgā vieta, kur pats tornis nebija redzams. Šobrīd tas tiek uzskatīts par izteiksmīgu strukturālās mākslas darbu. Viena no Holivudas klišejām ir 'fakts', ka no katra loga Parīzē var redzēt Eifeļa torni. Patiesībā, kopš māju augstums tiek ierobežots, Eifeļa tornis ir redzams tikai no augstākajām ēkām. Eifeļa torni bija paredzēts lietot tikai 20 gadus. Pēc tam īpašuma tiesības pārietu Parīzes pašvaldība), kura plānoja to nojaukt (konkursa noteikumos bija ierakstīts, ka tornim jābūt viegli demontējamam), bet tas izrādījās vērtīgs no komunikāciju viedokļa un tam atļāva palikt arī pēc termiņa beigām. Tas arī tika izmantots lai notvertu Matu Harī, un pēc tā torņa nojaukšana vairs nevienam nenāca prātā. Kopš 20. gadsimta sākuma, tornis tiek izmantots radio un televīzijas pārraidēm. Tornī ir 2 restorāni: 95 metru augstumā virs jūras līmeņa, pirmajā stāvā - Altitude 95 (Augstums 95) un otrajā stāvā - Jules Verne (Žils Verns), dārgs restorāns ar privātu liftu.
Torņa 200 miljonais viesis to apmeklēja 2002. gada 28. novembrī.
