Suecas kanāls

Suecas kanāls (قناة السويس - Qanāt al-Suways; angl. Suez Canal, vāc. Sueskanal, kr. Суэцкий канал) ir 163,5 km garš mākslīgi izbūvēts ūdensceļš, kas Ēģiptes teeritorijā savieno Sarkano jūru (Suecu - al-Suways) un Vidusjūru (Portsaida - Būr Sa'īd). Lietojams kuģošanai, kuģiem kuru iegrime nepārsniedz 16,1 m. Kanāla darbību pārrauga īpaša Suecas kanāla pārvalde (Suez Canal Authority, SCA).

Būtībā tas nav viens nepārtraukts kanāls, bet gan vairāki, kas savieno savā starpā virkni dabīgu un mākslīgu ezeru, veidojot vienotu transporta artēriju, kurā ietilpst arī 5 mazākas ostas: Adabija, Porttavfika, Atka, Suhna un Zeitija. Cauri Suecas kanālu pārvadā apmēram 15% visas pasaules kravu un 20% pasaules naftas pārvadājumu.

Projekta autori ir franču būvinženieris Ferdinands vikonts de Leseps (Ferdinad Marie vicomte de Lesseps) un austriešu inženieris Aloizs Negrelli (Alois Negrelli).

Kanāla tapšana

Ideja par šāda kanāla izveidi, kuģošanas nodrošināšanai, ir visai sena. Zināms, ka XII dinastijas faraona Senuserta III (1878.-1839. g.p.m.ē.) laikā tika izrakts kanāls, kas savienoja Nīlu ar Sarkano jūru. Šo kanālu atjaunoja un paplašināja Persijas impērijas valdnieka Dārija I (521.-465. g.p.m.ē.) laikā. Bez pienācīgas uzraudzības kanāls ar laiku aizsērēja. XVIII gs. beigās pēc Napoleona I rīkojuma franču inženieri pētīja jautājumu par kanāla rakšanu caur Suecas zemes šaurumu, taču projekts tika apturēts, jo aprēķinu neprecizitātes dēļ radās pārliecība, ka ūdens līmenis Sarkanajā jūrā ir augstāks, nekā Vidusjūrā, un šāda kanāla būve varētu izraisīt nopietnu ekoloģisku katastrofu.

1854. gada novembrī Ēģiptes vicekaralis (Ēģipte de iure bija Osmaņu impērijas province ar plašu autonomiju) Muhameds Saīds pašā (1822.-1863., محمد سعيد باش‎‎), lai veicinātu valsts ekonomisko uzplaukumu, atdzīvināja ideju par kanālu, un piešķīra de Lesepa nodibinātajai būvkompānijai koncesiju uz 99 gadiem kanāla būvei un izmantošanai (lai tā atpelnītu ieguldītos līdzekļus). Būvdarbi tika uzsākti 1859. gadā.

Rakšanas darbus veica no visas Ēģiptes ar varu uz būvi sadzītie fellahi. Desmit gadu laikā tika izrakts aptuveni 74 000 000 m3 grunts, aptuveni 120 000 strādnieku mira negadījumos, no slimībām, nepietiekamas pārtikas un necilvēcīgajiem dzīves apstākļiem. 1863. gadā Ēģiptes valdība atteicās turpināt ar varu likt saviem pavalstniekiem strādāt būvē bez maksas, un ieteica būvkompānijai turpmākajā darbā izmantot algotu darbaspēku. Iejaucās Francijas valdība, kas ar bruņotas intervences draudiem piespieda Ēģipti samaksāt par būves dīkstāvi un morālajiem zaudējumiem tik milzīgu kompensāciju, ka Ēģiptes valsts kase nonāca pilnīgā ekonomiskā atkarībā no Rietumu kreditoriem.

1869. gada 17. novembrī svinīgi tika atklāta kuģu satiksme jaunajā Suecas kanālā. Tas bija pasaules mēroga notikums, uz kuru ieradās prominences no visas pasaules (pat ar politiku nesaistītas personas, piemēram, Henriks Juhans Ibsens ieradās no Vācijas, lai vērotu kanāla atklāšanu klātienē). Ēģiptes valdība, sakarā ar kanāla atklāšanas svinībām un ar šo notikumu saskaņoto Kairas operteātra atklāšanu, pasūtīja itāļu komponistam Džuzepem Verdi pat īpašu operu. (Par tās sižeta izcelsmi vēl šodien nav vienota uzskata; visizplatītākā ir versija, ka sižetu radījis franču eģiptologs Ogists Mariets, atšifrējot senā papirusā saglabātu leģendu. Stāstu literāri apstrādājis franču rakstnieks Kamils di Lokls, bet operas itāļu libreta autors ir Antonio Gislanconi.) Pirmizrāde notika 1871. gada 24. decembrī Kairā. Dažus mēnešus vēlāk autora vadībā “Aīdas” Eiropas pirmizrāde notika Milānas operteātrī “La Scala”.

Pēc Suecas kanāla pabeigšanas Ēģipte kļuva par nozīmīgu pasaules pārvadājumu centru, taču jau 1875. gadā Lielbritānijas impērija, piedraudot ar ieroču pielietošanu, piespieda Ēģiptes vicekarali Ismailu pašā (1830.-1895.) par simbolisku summu (daļu valsts ārējā parāda) atteikties no Ēģiptei piederošajām kanāla akcijām par labu Lielbritānijai. Ēģiptes centieni uzsākt sarunas par netaisnīgu tās teritorijas izmantošanu 1882. gadā izraisīja Lielbritānija ultimātu Ēģiptē mainīt valdību, iebrukumu un tās īslaicīgu okupāciju. Kopš šī laika Ēģiptes teritorijā esošais kanāls piederēja ārzemju investoriem, un ienākumus deva tikai tiem (Rietumu investori Osmaņu impērijā bija atbrīvoti no visiem nodokļiem).

Kanāls kā strīdus faktors ģeopolitikā

1956. gada 26. jūlijā Ēģiptes prezidents Nasers (جمال عبد الناص) paziņoja, ka visām koncesijām termiņi sen pagājuši, bet XIX gs. lielvalstu „lielgabalu politikas“ rezultāti nav leģitīmi, un pasludināja Suecas kanālu par Ēģiptes valsts īpašumu un suverēno teritoriju. Pēc neveiksmīgām Rietumu lielvalstu sarunām ar Ēģiptes valdību par „Britu Austrumindijas kompānijas vēsturisko akcionāru tiesībām“, 29. oktobrī Izraēlas karaspēks iebruka Ēģiptes teritorijā Sinaja pussalā, bet 31. Oktobrī Lielbritānijas un Francijas armijas (piedaloties arī atsevišķām ASV īpašo uzdevumu vienībām) uzbruka Ēģiptei kanāla zonā. Karadarbības gaitā kanāls tika daļēji sagrauts un aizsprostots ar kuģu vrakiem, un tika atvērts kuģošanai tikai 1957. gada aprīlī. Kanāla zonu pasludinātu par neitrālu teritoriju turpmāk kontrolēja ANO miera uzturēšanas spēki (UNEF). Sīkāk skat. Suecas krīze

Kanāls tika slēgts kuģošanai 1967. gadā, t.s. Sešu dienu kara laikā, kad Izraēla uzbruka Ēģiptei un sagrāba visu kanāla labo krastu.

Nākošo reizi kanāls tika slēgts 1973. gadā, t.s. Jom-Kipur karā, kad Izraēlas armija ne tikai sagrāba visu Sinaja pussalu, bet pat šķērsoja kanālu. Kanāls tika atmīnēts un atklāts kuģošanai tikai 1975. gada 5. jūnijā.

Vide

Kanāla zona ir interesanta no bioloģijas viedokļa kā unikāls putnu migrāciju krustpunkts un daudzu putnu sugu mājvieta. Piemēram, lielākā skaitā tur novērota baltacu kaija (Larus leucophthalmus), kas ir Sarkanās jūras endēms. Šīs kaijas ligzdo kolonijās piekrastes salās Suecas kanālā (2.500 pāru).

Literatūra

  • Britannica. "Suez Canal", in: The new encyclopaedia Britannica, 15th ed., 28, Chicago, Ill. ; London : Encyclopaedia Britannica, 2007. ISBN 1-59339-292-3
  • Galil, B.S. and Zenetos, A. "A sea change: exotics in the eastern Mediterranean Sea", in: Leppäkoski, E., Gollasch, S. and Olenin, S. (eds), Invasive aquatic species of Europe : distribution, impacts, and management, Dordrecht ; Boston: Kluwer Academic, 2002. ISBN 1-4020-0837-6 , p. 325–336
  • Garrison, Ervan G. A history of engineering and technology : artful methods, 2nd ed., Boca Raton, Fla. ; London : CRC Press, 1999. ISBN 0-8493-9810-X
  • Sanford, Eva Matthews. The Mediterranean world in ancient times, Ronald series in history, New York : The Ronald Press Company, 1938

Ārējās saites

Uzskaitīts šādās kategorijās:
Publicēt komentāru
Padomi
Mousha Pasha
2013. 13. 03
I ♥ Suez Canal ... this is my work zone and I love the Canal Cities ♥
Kristina Shalaby
2014. 25. 04
Pack your patience. Sometimes it can take hours to get through security
Maritza Barnes
2013. 07. 05
Crossing the Suez on a bright sunny breezy afternoon!
Astla Abed
2014. 22. 03
Doing my #Run #live_fit
M2HMOUD 김새론 김새론
It is my work
Ahmed Magdi
2016. 30. 03
ﻗﻨﺎﻩ ﺍﻟﺴوﻳﺲ ﺍﻟﻤﺼﺮﻳﻪ.
6.7/10
2,527 cilvēki ir šeit
Tolip Family Park Hotel

sākot $100

Jaz Little Venice Golf Resort

sākot $107

Mercure Ismailia Forsan Island Hotel

sākot $88

Retal View Resort El Sokhna

sākot $46

The Westin Cairo Golf Resort and Spa Katameya Dunes

sākot $100

Mirita Hotel ,10th Of Ramadan

sākot $58

Ieteicamie apskates vietas tuvumā

Redzēt visu Redzēt visu
Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
El Ferdan Railway Bridge

The El Ferdan Railway Bridge is a swing bridge that spans the Suez

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Suez Canal Bridge

The Suez Canal Bridge, also known as the Shohada 25 January Bridge or

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Great Bitter Lake

The Great Bitter Lake (Arabic: البحيرة المرة الكبرى; transliterated: a

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Malé Hořké jezero

Ма́лое Го́рькое о́зеро — солёное озеро в Египте, расположено

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Lighthouse of Port Said

The Lighthouse of Port Said is one of the most important architectural

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Lake Manzala

Lake Manzala (also Manzaleh) is a brackish lake, sometimes called a

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Museum of Modern Art in Egypt

Museum of Modern Art—Port Said is a modern and contemporary art m

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Ahmed Hamdi Tunnel

The Ahmed Hamdi Tunnel is an automobile tunnel under the Suez Canal.

Līdzīgas tūrisma objektiem

Redzēt visu Redzēt visu
Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Villa Ephrussi de Rothschild

Villa Ephrussi de Rothschild is a French seaside palazzo constructed

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Lielais kanāls (Venēcija)

Lielais kanāls (itāļu: Canal Grande, venēciešu: Canałasso) ir kanāl

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
NDSM wharf (NDSM werf)

NDSM wharf (NDSM werf) ir tūristu apskates objekts, kas ir viens no

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
North River Terminal

The North River Terminal or Rechnoy Vokzal (русский. Речной

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Южная дамба (Комплекс защитных сооружений Санкт-Петербурга от наводнений)

Южная дамба (Комплекс защитных сооружений Санкт-Петербур

Skatīt visas līdzīgas vietas