Palazzo Pitti (Шаблон:Val-lv) Florencē no Mediči laikiem vairākus gadsimtus bija Toskānas lielhercogistes valdnieka mājas. Mūsdienās šajā ēkā ir muzejs. Pili būvēja Luka Pitti ap 1440. gadu. Luka Pitti bija bagāts tirgotājs, kurš bija konkurents Mediči dzimtai. Viņš vēlējās uzbūvēt lielu pili, kas pārspētu Mediči pili (Pitti lielu uzsvaru lika tam, lai logi būtu lielāki nekā pati ieeja pilī). Pitti algoja Filipo Brunelleski, kurš bija pils arhitekts, bet pili patiesībā cēlā viņa skolnieks Luka Fanselli. Pils celtniecība apstājās 1465. gadā, kad Luku Pitti piemeklēja finansiālas problēmas. Pitti nomira 1472. gadā, kad pils vēl nebija pabeigta.
Ēku 1549. gadā nopirka Toledo Eleonora, Toskānas lielhercoga Kozimo I Mediči sieva, savām vajadzībām. Šajā pilī dzīvoja arī nākošie Mediči dzimtas lielhercogi. Kad 1737. gadā beidzās Mediči dzimtas valdīšana, pili pārņēma jaunais Toskānas lielhercogs no Lotringu dzimtas. Īsu laiku to izmantoja arī Napoleons, kuram šī pils bija valdīšanas centrs Itālijā. Kad 1860. gadā Toskāna pārgāja no Lotringu valdīšanas Savoju dinastijas kontrolē, pils arī tika iekļauta. Pēc Itālijas apvienošanas, kad Florence īslaicīgi bija Romas karaļvalsts galvaspilsēta, Pitti pilī līdz 1871. gadam dzīvoja Viktors Emanuels II. 1919. gadā viņa mazdēls Viktors Emanuels III uzdavināja pili valstij.
