Memfisa (arābu: منف Manf, grieķu: Μέμφις) bija pilsēta Senajā Ēģiptē. Tās drupas atrodas netālu no Mit Rahina pilsētas 20 km uz dienvidiem no Kairas.
Saskaņā ar leģendu, Memfisu 3. gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā dibinājis faraons Meness. Bijusi Senās Ēģiptes galvaspilsēta Senās valsts laikā no 28. līdz 23. gadsimtam p.m.ē., saglabājusi nozīmīgas pilsētas statusu līdz Aleksandrijas uzcelšanai Hellēnisma laikmetā (332.—331. gads p.m.ē.). Atradās stratēģiski svarīgā vietā pie Nīlas deltas. Pilsētas zelta laikos šis bija ievērojams ekonomiskais, politiskais, reliģiskais un kultūras centrs.
Memfisa un tās nekropole 1979. gadā tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.