Kolizejs

Kolizejs, sākotnēji Flāvija amfiteātris ir eliptisks amfiteātris Itālijas galvaspilsētas Romas centrā. Tas ir vislielākais Romas impērijas laika amfiteātris. Kolizejā bija vietas 50 000 skatītāju. Kolizejs celts m. ē. 75. – 80. gadā, tas ir 156 metrus plats un 187 metrus garš, bet augstums sasniedz 48,5 metrus. Amfiteātra centrālo daļu aizņēma arēna, kurā notika gladiatoru cīņas, bet ap to bija izvietotas ar marmoru apšūtās skatītāju sēdvietas.

Vēsture

KOLIZEJS..

80. Gadā pēc Kristus ar simts dienu ilgiem asiņainiem svētkiem atklāja pasaulē lielāko un tolaik modernāko amfiteātri. Šajos svētkos 50 000 sajūsminātu skatītāju noraudzījās , kā nežēlīgā veidā nogalināja 1000 cilvēku un 9000 savvaļas dzīvnieku.

STRĀDINIEKI VERGOJA 5 GADUS.

30 000 vergu, amatnieku un inženieru sviedriem vaigā pūlējās piecus gadus, lai radītu Romas impērijas lielāko un savam laikam modernāko amfiteātri.

Imperators Vespasiāns vēlējās , lai Kolizejs būtu Romas impērijas lielākais un lepnākais amfiteātris , tādēļ projektu īstenoja, liekot lietā visas inženieru zināšanas un pieredzi , kāda bija uzkrāta būvējot akveduktus un augstas ēkas. Inženieri nolēma, ka šāds amfiteātris ir jābūvē tikai no akmeņiem un betona. Taču tas nozīmēja , ka milzīgā būve būs ārkārtīgi smaga – tās svars sasniegs vairākus miljonus tonnu . Lai tik masīvs amfiteātris neiegrimtu zemē , inženieri lika tūkstošiem vergu izrakt apmēram 33 000 t zemes vietā , kur bija paredzēts būvēt amfiteātri. Pēc tam būvbedrē ielēja 12 m dziļus betona pamatus. Amfiteātra nesošās daļas būvēja no īpaša paveida šūnakmens – travertīna . Akmeņus celtniecībai ieguva apmēram 4 jūdžu attālumā no būvlaukuma. Aptuveni 4t smagos akmens bluķus izzāģēja no kalna un sūtīja uz Romu. Amfiteātrim augot augstumā , tika izmantoti arvien vieglāki būvmateriāli, piemēram , vulkāniskais tufs, betons un ķieģeļi, lai celtnes apakšējās daļas nesabruktu zem augšējo daļu milzīgā smaguma.

Milzīgā nāves teātra radītāji bija trīs imperatori.

1. Imperātors Vespasiāns : pavēlēja uzbūvēt Kolizeju 75.g pēc kristus, bet nomira pirms darbs tika pabeigts. 2. Imperātors Tits : Viņš bija Vespasiāna dēls. Viņš pabeidza Kolizeja celtniecību, un ēku atklāja 80.g pēc kristus. 3. Imperātors Domitiāns: Kļuva par imperatoru pēc sava brāļa Tita nāves . Viņš izbūvēja amfiteātra pagrabu sistēmu.

PUBLIKA IEŅĒMA VIETAS 10 MINŪTĒS.

No plānošanas viedokļa Kolizejs bija tālaika sarežģītākais amfiteātris , turklāt ar stingru skatītāju dalījumu, lai nepieļautu dažādu sabiedrības slāņu sajaukšanos.

Kolizejam bija 80 ieejas, pa kurām ļoti īsā laikā varēja ieplūst apmēram 50 000 skatītāju. Visas ieejas , gaiteņi , stāvi , kāpnes un tribīņu sēdvietu sekcijas bija numurētas, lai skatītāji ātri varētu atrast savas vietas. Kolizeja iekštelpas bija sadalītas piecos līmeņos , lai dažādi sabiedrības slāņi būtu savstarpēji izolēti. Un posts tam , kam bija ienācis prātā apsēsties nepareizā sekcijā. Amfiteātra gaiteņu un eju plānojums bija tik veiksmīgs, ka visi skatītāji varēja ieņemt savas vietas 10 minūšu laikā. Arheologiem Kolizejā izdevies atrast podu lauskas ar iegravētiem noteiktas sekcijas numuriem, un jādomā , ka šie māla gabali tikuši izmantoti kā izrādes ieejas biļetes. Četras no lielajām ieejām Kolizejā paredzētas īpašiem nolūkiem. Dienvidu ieeju izmantoja tikai imperators un viņa viesi, ziemeļu ieeju – augstas pilsētas amatpersonas , bet rietuma ieeju gladiatori. Austrumu puses vārtus dēvēja par ‘’nāves vārtiem’’ , jo tos izmantoja vienīgi nogalināto vai ievainoto izvešanai.

SKATĪTĀJU VIETAS .

Summum Maenianumin Ligneis – šīs vietas bija paredzētas sievietēm , jo viņām neļāva skatīties šausmas tuvumā, tādēļ viņas sēdēja augšā pie kolonnām.

Summa Cavea – vietas paredzētas romiešu vergiem, nabadzīgie ļaudīm un ārzemniekiem.

Media Cavea – vietas paredzētas Romas vidusšķiras pārstāvjiem- tirgotājiem , karavīriem utt.

Ima Cavea – vietas paredzētas senatoriem, aristrokātiem un augstāku slāņu pārstāvju vietas.

Podium – vietas paredzētas elitei, imperatoram un viņa pavadoņiem.

DZĪVNIEKUS UN CILVĒKUS NOGALINĀJA IZPRIECAS LABAD .

Gandrīz 450 gados , kamēr Kolizeju izmantoja izrādēm, tā arēnā visnežēlīgākajos veidos nogalināja tūkstošiem cilvēku un dzīvnieku . Jo asiņainākas bija šīs cīņas , jo vairāk tās sajūsmināja cilvēkus.

Kolizeja vispopulārākās izrādes bija gladiatoru cīņas. Publikai ļoti patika vērot kā viņi cīnījās uz dzīvību un nāvi . Vēsturnieki uzskata , ka Romā bija 16 veidu gladiatori, kas cīņa izmantoja visus iespējamos ieročus.

Kad gladiators nogalināja pretinieku, viņam cīņa beidzās. Bet , ja gladiators tikai ievainots , tad viņš varēja, paceļot pirkstu , lūgt , lai saudzē viņa dzīvību. Tādā gadījumā imperators varēja lemt , vai ievainotajam dzīvot , vai mirt. Parasti šo lēmumu viņš atstāja publikas ziņā. Ja skatītājiem uzveiktais gladiators nepatika , viņi piespieda pie krūtīm īkšķi , tā parādot , ka tam jāietriec sirdī zobens . Ja gladiators pirms tam bija varonīgi cīnījies un skatītājiem patika , viņi vērsa īkšķi uz leju , norādot , lai uzvarētājs žēlo uzveikto un noliek savu zobenu.

SAVVAĻAS ZVĒRUS VEDA UZ ROMU LAI CĪNĪTOS AR MEDNIEKIEM.

Izrādēm Kolizejā vajadzēja ļoti daudz savvaļas dzīvnieku, jo tās parasti sākās ar zvēru cīņām . Vienā no šādām izrādēm nogalināja pat 11 tūkstošus dzīvniekus , turklāt , jo mežonīgāki un eksotiskāki tie bija , jo labāk . Krokodili , lauvas, lāči , kamieļi – derēja itin visi. Zvērus arēnā parasti nonāvēja mednieki, taču ar bīstamiem un lieliem plēsoņām cīnījās īpaši mācīti gladiatori.

NOGALINĀŠANU PILNĪBĀ AUTOMATIZĒJA.

Imperātora Domtiāna laikā Kolizejam ierīkoja milzīgus pagrabus, kur turēja gladiatorus, savvaļas dzīvniekus un uz nāvi notiesātus cietumniekus , pirms tos pa rampām un ar liftiem sūtīja arēnā. Domitiāns arī lika Kolizeja tuvumā uzbūvēt četras lielas gladiatoru skolas.

Pirmajos pastāvēšanas gados Kolizejā trūka telpu daudzajiem savvaļas zvēriem, gladiatoriem un notiesātajiem cietumniekiem. Kad 81. gadā pēc Kristus par Romas imperatoru kļuva Domitiāns , viņš lika zem Kolizeja izbūvēt plašu pagrabu sistēmu. Gladiātoriem tagad bija aizkulises, kur viņi gluži kā mūsdienu rokzvaigznes , pirms izrādēm bija pasargāti no publikas ziņkārības. Milzīgos pagrabus izraka zem amfiteātra arēnas koka grīdas; apakšā no betona un ķieģeļiem izbūvēja daudz telpu un gaiteņu. Pēc tam inženieri Kolizejā ierīkoja asprātīgu liftu sistēmu, kas ļāva savvaļas dzīvniekus pa neredzamām lūkām pēkšņi nogādāt arēnā. Romiešiem šādi pārsteigumi ļoti patika: kāds mednieks nu pat jutās ļoti drošs un domāja , ka var atvilkt elpu , bet viņam aiz muguras pēkšņi uzrādās saniknots leopards. Ejas , pa kurām dzīvniekus veda uz arēnu , bija tik šauras , ka tajās nebija iespējams apgriezties. Ja kāds tomēr mēģināja to darīt, viņam aiz muguras stāvēja vergi ar zobeniem vai degošām lāpām un nabaga kustoni dzina uz priekšu. Bez savvaļas zvēru krātiņiem kompleksā bija arī kameras uz nāvi notiesātajiem un telpas gladiatoriem. NOGALINĀTOS AIZVILKA AR ĀĶIEM .

Pats par sevis saprotams , ka vairākumam gladiatoru nebija ilgs mūžs. Reizēm kāds cīņā uzveikts gladiators mēģināja izlikties par beigtu , taču šī viltība gandrīz nekad nebeidzās sekmīgi. Kad cīņa bija galā un kāds no gladiatoriem palika nekustīgi guļam zemē, nāca vīrs etrusku pazemes dēmona Harūna tērpā un iedūra mirušajam ar nokaitētu iesmu. Ja kāds tikai izlikās miris , to tūlīt pat nogalināja ar vesera sitienu pa galvu . Ja konstatēja , ka gladiators patiešām ir miris , viņu ar lieliem lopkautuves āķiem izvilka no arēnas un nogādāja līķu glabātuvē jeb spoliārijā. Šeit mirušajam noņēma ieročus, taču viņu – atšķirībā no kristiešiem un noziedzniekiem – apglabāja atsevišķā kapā. Mirušajiem kristiešiem un noziedzniekiem sašķaidīja seju un līķus iesvieda masu kapā . Nogalinātos dzīvniekus izbaroja plēsīgiem zvēriem vai arī cilvēkiem.

KOLIZEJA APKAIMĒ RADĀS GLADIĀTORU SKOLAS.

Imperātors Domitiāns bija liels izrāžu cienītājs. Tādēļ viņš ņēma savā pārziņā visas Romas gladiatoru skolas un Kolizeja tuvumā uzbūvēja vēl četras jaunas. Tajās strādāja milzums ieroču meistaru , cīņas skolotāju, masieru, ārstu un speciālistu. Lielākā skola bija ‘’ Ludus Magnus’’ , ko uzbūvēja miniatūra Kolizeja formā; ar īsto Kolizeju tos saistīja 60 m garš pazemes tunelis. Līdztekus parastajām gladiatoru skolām imperators Domitiāns uzbūvēja arī jaunu skolu medniekiem, ko sauca par ‘’ venatores’’ Tie bija gladiatori , kas cīnījās ar dzīvniekiem. Parasti viņiem nebija bruņu vai ķiveres ; cīņā izmantoja tikai šķēpu vai zobenu un vairogu.

KRISTIEŠI PĀRTRAUCA SLAKTIŅUS.

Kristietības nostiprināšanās un Romas impērijas noriets nozīmēja beigas arī Kolizejam. Pēc 450 gadus ilgušām izrādēm amfiteātris tika pamests, un sākās tā sabrukums.

KOLIZEJU SAUCA PAR DĒMONA TEMPLI.

Par spīti vajāšanām kristietība ieguva ar vien vairāk piekritēju visā Romas impērijā. Tas stipri ietekmēja Kolizeja likteni. Kristieši ienīda visu, kā dēļ tas bija uzbūvēts , jo īpaši tāpēc, ka Kolizejā bija nogalināts daudz šīs ticības pārstāvju. Tādēļ viņi sauca šo amfiteātri par ‘’dēmonu templi’’. Nostāsts vēsta , ka mūks Telemahs mēģinājis Kolizejā pārtraukt gladiatoru cīņu un saniknotie skatītāji viņu par to nogalinājuši, nomētājot ar akmeņiem. 326. gadā imperators Konstantīns aizliedza asiņainos slaktiņus , taču , spītējot aizliegumam, tie turpinājās visā impērijā. Valentīns 3 pilnībā likvidēja gladiatoru cīņas. Pēc tam Kolizejs kļuva par kristiešu svētceļotāju apmeklējumu objektu. Viņi ņēma līdzi uz mājām smilšu no arēnas , kurā bija nogalināts tik daudz viņu ticības brāļu .

KOLIZEJS KĻUVA PAR PARADĪZI EKSOTISKIEM AUGIEM.

Pēc Kolizeja sabrukuma gigantiskās celtnes drupas stipri aizauga. 19. gadsimtā botāniķi sāka interesēties par Kolizeja augu valsti. Šajā vietā viņi atklāja unikālu kolekciju ar daudziem neparastiem augiem, kuri citur Romā nebija atrodami. Daļa no šiem augiem nebija sastopami pat visā Eiropā. Šī fakta ticamākais izskaidrojums ir tāds, ka Kolizejā uz izrādēm ieradās cilvēki un tika atvesti zvēri no zemēm , kas atradās tūkstošiem jūdžu tālu ; daži no viņiem ievazāja savas dzimtes augu sēklas , kuras vēlāk uzdīga.

NĀVES ARĒNU ATKLĀJA NO JAUNA .

18. gadsimta vidū Romu iecīnīja visas Eiropas rakstnieki un mākslinieki, kurus apbūra šīs pilsētas senā un slavas pilnā vēsture. Tolaik Kolizeja zemākā daļa- arēna un pagrabi – nebija pieejama, jo to slēpa augsne un drupas. 1806. gadā amfiteātrī sākās arheoloģiskie izrakumi. Vienlaikus notika mēģinājumi restaurēt senās ēkas siena, kurām draudēja pilnīga sabrukšana . Taču arheologiem tikai 1871. gadā izdevās novākt augsni un augus , kas Kolizeju bija pārklājuši daudzu iepriekšējo gadsimtu gaitā. 1874. gadā atraka arī plašo amfiteātra pagraba kompleksu. Šo darbu laikā Kolizeja pagrabos atrada tūkstošiem dzīvnieku skeletu palieku. −

Uzskaitīts šādās kategorijās:
Publicēt komentāru
Padomi
Turismoroma.it
2019. 26. 08
Free entry to the first 2 visited museums and archaeological sites. Free admission includes exhibition in the museum. Reduced ticket to all other museums and/or archaeologic sites visited thereafter.
Hotel Best Roma

sākot $463

Hotel Infinito

sākot $75

Daniela Hotel

sākot $66

Espana Hotel

sākot $88

Shiva B&B

sākot $64

B&B Manzoni Holidays

sākot $94

Ieteicamie apskates vietas tuvumā

Redzēt visu Redzēt visu
Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Arch of Constantine

The Arch of Constantine (Italian: Arco di Costantino) is a triumphal

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Domus Aurea

The Domus Aurea (Latin for 'Golden House') was a large landscaped

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Santa Francesca Romana

Santa Francesca Romana, previously known as Santa Maria Nova, is a

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Arch of Titus

The Arch of Titus is a Pentelic marble triumphal arch with a single

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Moses (Michelangelo)

The Moses is a marble sculpture by Michelangelo Buonarroti 1513–1515 w

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
San Pietro in Vincoli

San Pietro in Vincoli (Saint Peter in Chains) is a basilica in Rome,

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Santi Giovanni e Paolo, Rome

Santi Giovanni e Paolo is an ancient basilica church in Rome, located

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Basilica di San Clemente

The Basilica of Saint Clement (italiano. Basilica di San Clemente al

Līdzīgas tūrisma objektiem

Redzēt visu Redzēt visu
Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Amphitheatre of Pompeii

The Amphitheatre of Pompeii is the oldest surviving Roman

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Flavian Amphitheater (Pozzuoli)

The Flavian Amphitheater (Anfiteatro flaviano puteolano), located in

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Roman Theatre at Apamea

The Roman Theatre at Apamea (Arabic: المسرح الروماني بأفاميا‎

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Odeon of Herodes Atticus

The Odeon of Herodes Atticus is a stone theatre structure located on

Pievienot vēlmju sarakstam
Esmu bijis šeit
Apmeklēja
Red Rocks Amphitheatre

Red Rocks Amphitheatre is a rock structure in Red Rocks Park near

Skatīt visas līdzīgas vietas