Jeruzālemes templis vai Svētais Templis (Шаблон:Val-he - "Svētais nams") ir svētākā jūdaisma svētvieta, atradās Jeruzalemē, pašreizējā Tempļa kalna vietā. Vēsturiski runa ir par diviem tempļiem.
Pirmais Zālamana templis tika uzcelts septiņu gadu laikā un iesvētīts 957. gadā pirms mūsu ēras. 587. gadā pirms mūsu ēras to sagrāva babilonieši. Zālamana templis tika celts pēc norādēm ko viņa tēvam, karalim Dāvidam bija devis Dievs. Dāvids zināja, ka nebūs tas, kas uzcels templi, taču uzsāka būvmateriālu vākšanas darbus - cēlkokus, akmeni, zeltu, sudrabu un citus metālus. Templim bija jākalpo kā vietai kurā ebreji un citas nācijas var pielūgt vienīgo Dievu.
Tā kā Zālamana valdīšanas laikā Izraēlas karaliste aptvēra visas divpadsmit ebreju ciltis, tad tās visas piedalījās pirmā tempļa celtniecībā. Pēc karalistes saškelšanās, Jeruzāleme kļuva par Jūdas karalistes galvaspilsētu. Karalistē palika Jūdas, Benjamina un Levija cilšu pārstāvji. Pēc atgriešanās no Babilonas trimdas, šo cilšu pēcnācēji atjaunoja templi.
Tempļa atjaunošana, vai, precīzāk, jauna tempļa celtniecība, sākās 537. gadā pirms mūsu ēras. Darbi neritēja vienmērīgi, un templis tika iesvētīts tikai 515. gadā pirms mūsu ēras. Ap 20. gadu p.m.ē. Hērods Lielais templi atjaunoja un modernizēja. Romiešu-jūdu kara beigās 70. gadā romieši ieņēma Jeruzālemi un templi nodedzināja. Viss kas mūsdienās palicis no tempļa, ir tā ārējo sienu drupas.
Pēc tam kad Jeruzālemi iekaroja musulmaņi, Tempļa kalnā tika uzceltas divas mošejas. Ortodoksālie un konservatīvie ebreji cer uz laiku, kad Mesija uzcels Trešo templi.
