Zoodārzā ir pārstāvētas aptuveni 130 zīdītāju, putnu, rāpuļu un
abinieku sugas. Tajā galvenais uzsvars tiek likts uz izmirstošo
dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, lai, iestājoties labvēlīgākai
situācijai, būtu iespējams atjaunot sugas populāciju vēsturiskajā
mītnes zemē.
Atrašanās vieta
Zoodārzs atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus
gadsimtus senas muižas teritorijā. Tā kopējā platība ir 13 ha.
Parku veidojot, liela uzmanība tika veltīta vietējās, salai
raksturīgās dabas saglabāšanai. Ziedu un augļu koku pārpilnība, kas
caurvij visu zoodārzu, piesaista daudzus savvaļas putnus un
kukaiņus.
Parka teritorijā ir izvietoti vairāk kā 50 putnu būrīši, kurus
izmanto virkne vietējās putnu sugas, tostarp plīvurpūces, piekūni,
bezdelīgas un mājas čurkstes. Citi parasti vietējās faunas
pārstāvji zoodārza teritorijā ir mājas zvirbulis, dziedātājstrazds,
rudā vāvere, lauku pele un īspirkstu mizložņa.
Vēsture
Par zooloģiskā dārza izveidošanu un ar tām saistīto grūtību
pārvarēšanu Darels raksta grāmatās "Zvērudārzs manā bagāžā. Muiža
dzīvniekiem" ( "A Zoo in My Luggage", "Menagerie Manor",
latv. tulk. 1971) un "Noķeriet man kolobusu" ("Catch Me A
Colobus", latv. tulk. 1977, izdota kopā ar grāmatu
"Pārpildītais šķirsts"). Jaunībā Darels vairākus gadus dažādās
pasaules vietās vāca dzīvniekus citiem zoodārziem. Pamazām viņš
nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī
dzīvnieku saglabāšanai, nevis publikas izklaidei. Ar šādu mērķi
Darels 1958. gadā izveidoja Džērsijas zoodārzu. Par zoodārzu sūtību
un savu pieredzi rakstnieks dalās grāmatā "Noenkurotais šķirsts"
("The Stationary Ark", latv. tulk. 1981).
Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts dodo jeb
Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā.
Par šo izvēli Darels izsakās grāmatā "Noķeriet man kolobusu":
"Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu
soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti
strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām
simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku
nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes
virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".
Ekspozīcijas
Sugas aizsardzības statuss:
- — kritiski apdraudēta (ļoti augsts risks izmirt savvaļā);
- — apdraudēta;
- — viegli ievainojuma (augsts apdraudējuma risks);
- — gandrīz apdraudēta (nākotnē ir iespējams apdraudējums);
- — zems risks (apdraudējums ilgākā laika posmā nedraud)
Meža Dārgakmeņi
Atklāta 2004. gadā; ekspozīcijā pārstāvēti Āzijas kontinenta
putni:
- Palavanas pāvfazāns (Polyplectron napoleonis)
- Zilgalvas timēlija (Garrulax courtoisi)
- Sarkanastes timēlija (Garrulax milnei)
- Baltastes žagatčakstīte (Copsychus malabaricus)
- Nikobaras balodis (Caloenas nicobarica)
- Smaragda balodis (Chalcophaps indica)
- Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis (Gallicolumba
crinigera)
- Javas punduržubīte (Padda oryzivora)
- Sarkanknābja mandarīnrīklīte (Leiothrix lutea)
- Melngalvas pita (Pitta sordida)
- Kastaņmuguras mežastrazds (Geokichla dohertyi)
- Zilā irēna (Irena puella)
- Emeišanas mušķērājs (Liocichla omeiensis)
Lietus
Mežs
Atvērta 1999. gadā, ekspozīcija ietver Dienvidamerikas lietus
mežu iemītniekus:
- Briļļainais lācis (Tremarctos ornatus)
- Gredzenastes degunlācītis (Nasua nasua)
- Melnais bļauris (Alouatta caraya)
- Brazīlijas tanagra (Ramphocelus bresilius)
- Oranžvēdera eufonija (Euphonia xanthogaster)
- Sarkangalvas kardināls (Paroaria dominicana)
- Sudrabrīkles tanagra (Tangara icterocephala)
Anglijas Princeses
paviljons
Paviljonu atklāja princese Anna 1970. gadā, un tas kalpo par
konferenču zāli un klases telpu. Tajā tiek rādītas filmas, kas
apraksta tresta darbu, kā arī ir aplūkojama mākslas darbu izstāde.
Īpaši ir izcelta tresta darbība citviet pasaulē.
Paviljonā apskatāmi arī vairāku sugu dzīvnieki: sarkanā
kukurūzas čūska (Pantherophis guttatus) , varavīksnes
žņaudzējčūska (Epicrates cenchria), Jaungvinejas zilmēles
scinks (Tiliqua gigas), gigantiskais Āfrikas sauszemes
gliemezis (Achatina ģ.), gigantiskais Āfrikas tūkstoškājis
(Arhispirostreptus gigas), Madagaskaras šņācošais prusaks
(Gromphadorhina portentosa) , gigantiskais dzeloņainais
lapkukainis (Extatosoma tiaratim).
Gaertija Rāpuļu un
Abinieku Centrs
Centrs nosaukts par godu kanādiešu filantropam un herpetologam
Geofam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels
grāmatā "Noenkurotais šķirsts" par šo ēku raksta:
"Un tā es sāku [pēc ziedošanas] īstenot to, kas,
manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi
aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā
sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu
no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi
īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs
esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no
sugām, kurām draud iznīcība."
Rāpuļi
- Tīģerpitons (Python bivittatus)
- Starainais bruņurupucis (Astrochelys radiata)
- Apmalotais bruņurupucis (Testudo marginata)
- Galapagu bruņurupucis (Chelonoidis nigra)
- Jamaikas žņaudzējčūska (Epicrates subflavus)
- Platmuguras zirnekļu bruņurupucis (Pyxis
planicauda)
- Indoķīnas kārbveida bruņurupucis (Cuora
galbinifrons)
- Mazo Antiļu iguāna (Iguana delicatissima)
- Komodo varāns (Varanus komodoensis)
- Haiti bruņurupucis (Trachemys decorata)
- Skropstpalmu odze (Bothriechis schlegelii)
- Raundas salas scinks (Leiolopisma telfairii)
- Dzeloņainais bruņurupucis (Heosemys spinosa)
- Utilas salas iguāna (Ctenosaura bakeri)
- Leoparda hameleons (Furcifer pardalis)
- Fuertes upes indesķirzaka (Heloderma horridum
xasperatum)
- Zilā dzeloņu ķirzaka (Sceloporus serrifer)
- Mazais nakts gekons (Nactus coindemirensis)
- Martinikas anole (Anolis roquet)
- Džērsijas pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara)
- Parastā odze (Vipera berus)
Madagaskaras platmuguras bruņurupucis (arī zirnekļu bruņurupucis,
kapidolo)
(Pyxis planicauda) šobrīd ir pasaulē
visapdraudētākā bruņurupuču suga. Džeralds Darels pārveda uz
Džersiju vairākus šīs sugas pārstāvjus savā pēdējā ceļojumā pa
Madagaskaru 1990. gadā. Lai arī kapidolo ir ļoti grūti uzturēt
nebrīvē un to pavairošana ir ārkārtīgi sarežģīta, Darela savvaļas
parks pagaidām ir vienīgais Eiropā, kas panācis šā bruņurupuču
vairošanos. Abinieki
- Maljorkas vecmātes krupis (Alytes muletensis)
- Zemeņu raibvarde (Oophaga pumilio)
- Zilā raibvarde (Dendrobates azureus)
- Zeltainā raibvarde (Phyllobates terribilis)
- Gigantiskā grāvja varde (Leptodactylus fallax)
- Maranonas upes raibvarde (Ranitomeya mysteriosus)
- Amazones piena varde (Trachycephalus resinifictrix)
- Svītrainā raibvarde (Phyllobates vittatus)
- Džērsijas spriganā varde (Rana dalmatina)
- Kaulgalvas krupis (Ingerophrynus galeatus)
Invazīvas sugas
Rāpuļu un abinieku centrā ir izskaidrotas tās postošās sekas,
kādas apkārtējai videi var nodarīt invazīvas svešzemju sugas. Kā
šādus agresīvu sugu piemērus parkā var aplūkot jūras krupi (Bufo
marinus) un sarkanausu bruņurupuci (Trachemys scripta
elegans).
Atklājumu Tuksnesis
Atklājumu Tuksnesis tika atvērts 2009. gada aprīlī. Tā ir jaukta
ekspozīcija, kurā kopā ar surikatu saimi (Suricata
suricatta) dzīvo dzeltenies mangusti (Cynictis
penicillata). Savvaļā abas sugas, viena otru neapdraudot,
kopīgi apdzīvo Āfrikas dienvidus.
Gorillas
Rietumu zemienes gorillas (Gorilla gorilla gorilla)
Darela zoodārzā mitinās kopš tā atvēršanas 1958. gadā. Sākotnēji
tajā atradās divas šīs kritiski apdraudētās pasugas mātītes. 1972.
gadā no Bāzeles zoodārza uz Džērsiju pārveda tēviņu vārdā Džambo.
Tas kļuvis par ciltstēvu daudziem pēcnācējiem, kuri dzīvo zoodārzos
dažādās pasaules vietās, tostarp Džērsijas.
Gorillu iežogojums ietver pietiekami plašas platības brīvdabas
laukumu un trīs iekštelpas. Nākotnes plānos savvaļas parks
iecerējis izveidot jaunu lielāku Gorillu kompleksu, kas ļautu
paplašināt gorillu saimi.
Par Gorillu ēkas izveidošanu un zoodārzā īstenoto šo primātu
pavairošanus programmu saistoši aprakstīts grāmatā "Noenkurotais
šķirsts".
Pušķausu cūkas
Sarkanās pušķausu cūkas (Potamochoerus porcus) savvaļas
parkā ir kopš 2009. gada. Līdztekus realizētajai pavairošanas
programmai tresta mērķis ir pievērst uzmanību nelegālai gan
pušķausu cūku, gan gorillu gaļas tirdzniecībai Āfrikā.
Darels 1954. gadā grāmatā "Bafutas pēddziņi" šādi apraksta šos
Āfrikas faunas pārstāvjus: "...pušķausu cūka laikam gan ir pati
pievilcīgākā un, bez šaubām, košākā cūku dzimtas pārstāve. Sari
viņai ir spilgti rudā, gandrīz oranžā krāsā un sarkanbrūni lāsumi
visapkārt šņukuram. Lielās ausis nobeidzas ar gariem, smailiem kā
noasināti zīmuļi baltu asaru pušķīšiem; gluži tādi paši gaisā
saslējušies sari kā baltas krēpes ir arī uz muguras".
Tamarīni
un miko
Jaunās Pasaules sugas — zeltainie lauvpērtiķi un imperatora
tamarīni mitinās divos salīdzini plašos apmežotos zoodārza
nodalījumos. Pārējie Dienvidamerikas primāti apdzīvo mazākus
mežainus voljērus, kuros izveidotie apstākļi ļauj tiem sekmīgi
vairoties.
- Sudrabainais miko (Mico argentatus)
- Geldi kalimiko (Callimico goeldii)
- Zeltainais lauvtamarīns (Leontopithecus rosalia)
- Zeltgalvas lauvtamarīns (Leontopithecus
chrysomelas)
- Imperatora tamarīns (Saguinus imperator)
- Melnais lauvtamarīns (Saguinus chrysopygus)
- Divkrāsainais tamarīns (Saguinus bicolor)
Centrālā Ieleja
Centrālā Ieleja caurvij parka centrālo daļu, kuras dabiskajā
vidē un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji —
zivju dzenīši, piekrastes grauzēji, tauriņi, spāres un vairākas
ūdensputnu sugas. Ielejā ir ieaudzētas divas apvidū reti sastopamu
orhideju sugas — Anacamptis laxifora un dienvidu purvu
orhideja (Dactylorhiza praetermissa).
- Āzijas īsnagu ūdrs (Aonyx cinerea)
- Sarkankakla zoss (Branta ruficollis)
- Čīles flamings (Phoenicopterus chilensis)
- Pelēkā vainagdzērve (Balearica regulorum)
- Sārtais flamings (Phoenicopterus roseus)
- Gulbju zoss (Anser cygnoides)
- Daurijas dzērve (Grus vipio)
- Paradīzes dzērve (Anthropoides paradiseus)
- Sarkanknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax pyrrhocorax)
Sarkanknābja klinšu vārna (arī kā Alpu vārna) Džērsijas salā izzuda
19. gadsimtā. Darela trests ir pievienojies tās pavairošanas un
atjaunošanas programmai, cerot no nebrīvē turētām Alpu vārnām,
tresta teritorijā izveidot brīvi lidojošu šo putnu koloniju.
Aviāriji
Aviāriji, kuros mājo dažādu kontinentu putni, novietoti gar
Centrālo Ieleju. Aviāriji ir konstruēti ar mērķi, lai tur mītošie
putni būtu spējīgi pielāgoties savvaļas dzīvei. Tie ir pietiekami
plaši īsiem lidojumiem un barības meklējumiem uz zemes.
- Kailgalvas vientuļniekibiss (Geronticus eremita)
- Kongo pāvs (Afropavo congensis)
- Edvardsa fazāns (Lophura edwardsi)
- Vjetnamas fazāns (Lophura hatinhensis)
- Sarkancekula turaks (Tauraco erythrolophus)
- Sentlūsijas Amazones papagailis (Amazona
versicolor)
- Bali strazds (Leucopsar rothschildi)
- Sārtais balodis (Nesoenas mayeri)
- Maurīcijas papagailis (Psittacula echo)
- Melnais bulbuls (Hypsipetes leucocephalus)
- Montserratas trupiāls (Icterus oberi)
- Grumbainais degunragputns (Aceros corrugatus)
- Baltgalvas sarkankrūšu čakstīte (Cossypha
albicapilla)
- Indonēzijas krīklis (Anas gibberifrons)
- Tropu atdarinātājputns (Mimus gilvus)
Orangutani
un giboni
Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir
liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts
Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā
sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus
dzīvo gibonu pāris.
- Sumatras orangutans (Pongo abelii)
- Baltroku gibons (Hylobates lar)
Makaki
Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada.
Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski
apdraudētās sugas pārstāvju.
- Sulavesi melnais cekulainais makaks (Macaca nigra)
Krīkļu aviārijs
- Madagaskaras krīklis (Anas bernieri)
- Mellera pīle (Anas melleri)
- Lāsumainā pīle (Marmaronetta anguistirostris)
- Rūsganais brūnkaklis (Aythya nyroca)
- Hotentotu krīklis (Anas hottentota)
Lemuri
Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt
Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā Kirindi Mežs.
- Kaķu lemurs (Lemur catta)
- Melnbaltais apkakles vari (Varecia variegata)
- Sarkanais vari (Varecia rubra)
- Alaotras pelēkais bambuslemurs (Hapalemur
alaotrensis)
- Madagaskaras slaidpirkstainis (Daubentonia
madagascariensis)
- Sarkanpieres brūnais lemurs (Eulemur rufifrons)
Kirindi
Mežs
Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža
izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas
pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem.
- Kaķu lemurs (Lemur catta)
- Sarkanpieres brūnais lemurs (Eulemur rufifrons)
- Madagaskaras slaidpirkstainis (Daubentonia
madagascariensis)
- Šaurstrīpu mangusts (Mungotictis decemlineata)
- Madagaskaras gigantiskā žurka (Hypogeomys antimena)
- Madagaskaras krīklis (Anas bernieri)
- Melnspārnu garstilbis (Himantopus himantopus)
- Madagaskaras dūkurpīle (Thalassornis leuconotus
insularis)
- Baltvaigu svilpējpīle (Dendrocygna viduata)
- Āfrikas pundurzoss (Nettapus auritus)
- Madagaskaras bruņurupuču ūdele (Nesoenas picturata)
- Madagaskaras cekulainais ibiss (Lophotibis
cristata)
- Sarkanais fodi audējputns (Foudia madagascariensis)
- Āmurgalvis (Scopus umbretta)
Sikspārņu ēka
Plašā sikspārņu ēka tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Tajā
uzturas divas apdraudētas sikspārņu sugas.
- Rodrigesas augļsikspārnis (Pteropus rodricensis)
- Komoru augļsikspārnis (Pteropus livingstonii)
1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā
mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu
veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana,
vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas
augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas
zoodārzos.
Maurīcijas piekūns
Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas
sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atkalatgrieztas to
dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir Maurīcijas piekūns
(Falco punctatus) .
1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un
to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela
palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas
izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika
izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800
pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas
mežus.
Darbība aizjūras
zemēs
- Pundurcūka (Porcula salvania)
Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga
tā aizsardzību Asamā un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas
tika sekmīgi palaistas savvaļā.
- Zilā iguāna (Cyclura lewisi)
Endēma
Lielajai Kaimanu
salai. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas;
aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004.
gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās
Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka
teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija
jau ap 750 indivīdu, un IUCN sugu no kritiski apdraudētas
pārklasificēja kā apdraudētu.
- Madagaskaras brūnkaklis (Aythya innotata)
20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā
salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija.
Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā
putnu skaits bija palielinājies līdz 80.
- Antigvas zalktis (Alsophis antiguae)
Apdzīvo sīciņo Lielo Putnu salu pie
Antigvas
krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai
arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un
mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas
populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500.
- Raundas salas gekons (Phelsuma guentheri)
- Raundas salas scinks (Leiolopisma telfairii)
- Raundas salas žņaudzējčūska (Casarea dussumieri)
Džeralds Darels pirmo reizi apmeklēja Raundas saliņu 1970. gadā.
Pēc tā Džērsijas zoodārzs uzsāka sekmīgu salā sastopamo rāpuļu
pavairošanus programmu, kā arī savulaik ievazāto trušu izskaušanu
no tās un salas apzaļumošanu, atgriežot Raundai tās sākotnējo
izskatu. Par mērķtiecīgā dabas aizstāvja apņēmības pilnajiem soļiem
salas glābšanā saistoši aprakstīts grāmatās "Zeltainie sikspārņi un
sārtie baloži" un "Šķirsta jubileja".
- Haiti hutija (Plagiodontia aedium)
- Haiti solenodons (Solenodon paradoxus)
- Kubas solenodons (Solenodon cubanus)
- Kalnu degunlācītis (Nasuella ģ.)
- Baltkāju tamarīns (Saguinus leucopus)
- Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns (Zosterops
chloronothos)
- Floreanas salas zobgaļputns (Mimus trifasciatus)
- Galapagu mangroves žubīte (Camarhynchus heliobates)
- Maurīcijas fodi audējputns (Foudia rubra)
- Stūrainais bruņurupucis (Astrochelys yniphora)
- Haiti celestķirzaka (Celestus warreni)
Ārējās saites