}}Bodenezers (Konstancas ezers, vāciski - Bodensee) - liels ezers uz Austrijas, Vācijas un Šveices robežas. Ūdens apmaiņas periods - 4,3 gadi. Trešais lielākais ezers Centrāleiropā aiz Balatona un Ženēvas ezera. Lielākais ezers vācu valodā runājošās zemēs. Termins "Bodenezers" apvieno divus netāli esošus, fiziski nošķirtus ezerus - pašu Bodenezeru un netālo Unterzē ezeru.
{{ezers |ezers=Bodenezers |attēls= |koordinātes=47°39'Z 09°19'A
|platība=536 |garums=63,3 |Vid_dziļums=90 |Max_dziļums=252
|tilpums=55 |augstums_vjl=395 |izteka=Reina |baseins=11 400
|valstis=Austrija
Lihtenšteina
Šveice
Vācija
|salas=Reihenava
Mainava
Lindava un mazākas saliņas |pilsētas=Bregenca (Austrija)
Konstanca (Vācija)
Lindava (Vācija)
Frīdrihshāfene (Vācija)
Roršaha (Šveice)
Kroiclingene (Šveice)
Ezers veidojies ledus laikmetā. Reina un citas upes no Alpiem uz ezeru nes sanesas, kas pamazām aizpilda ezeru, samazinot tā dziļumu dienvidaustrumu daļā. Ir aprēķināts, ka sanesas ezeru pilnībā var aizpildīt tikai 10 - 20 tūkstošu gadu laikā.
2001. gadā ezerā tika nozvejotas ap 1 000 tonnas zivju, darbojās ap 150 profesionālu zvejnieku. 1980jos gados ezerā piesārņojuma dēļ gandrīz izmira forele (Salmo trutta), taču pēc vides aizsardzības pasākumu īstenošanas tā ir atgriezusies.
1999. gada maijā - jūnijā ezerā līmenis cēlās par 2 m, applūdinot ostas un piekrastes celtnes. Ezerā ir izveidota vētru brīdināšanas sistēma. Bīstamākais vējš ir fēns - silta rudens vētra, kas nāk no Alpiem, kas saceļ vairākus metrus augstus viļņus. 2006. gada jūlijā reģistrēti 3,6 m augsti viļņi, teorētiski iespējami 4,5 m augsti viļņi. Vasarās bieži notiek pēkšņas vētras, kas prasījušas ūdenssportistu dzīvības. Kopš 875. gada ezers ir pilnībā aizsalis 32 reizes - pēdējo reizi 1963. gadā.
Prāmju līnijas savieno pilsētas ezera krastā. Nepastāv vienošanās par valstu robežām ezerā. Šveice uzskata, ka robeža iet pa ezerua vidu, Austrija - ka ezers ir visām trim valstīm kopējs. Vācijai nav definēts viedoklis. Atsevišķi līgumi regulē zveju un kuģošanu starp valstīm.
Milzīgā ezera ūdens masa ietekmē tuvējās apkaimes klimatu, padarot to maigāku. Ezera piekrastē iespējams audzēt vīnogas. Visaugstāk novietotais vīna audzēšanas reģions Vācijā - 400 - 560 metri vjl.
Tagadējais ezera nosaukums ceļas no Bodmanas ciema nosaukuma ezera ziemeļrietumu galā. Šis vārds pirmoreiz parādās 830. gadā. Daudzās Eiropas valodās ezeru sauc par Konstancas ezeru - pēc lielākās pilsētas ezera krastā.
Pirmās apmetnes ezera krastā bijušas neolītā, pirms aptuveni 5 000 gadiem. Šveices un Vācijas piekrastē saglabājušās vairākas neolīta pāļu būvju atliekas. Pie Unterūldingenes (Vācija) ir apskatāmas 20 atjaunotas neolīta pāļu būves.
Aptuveni 400 g. pmē. ezera krastos apmetās ķelti. Nozīmīgākā ķeltu apmetne atradās tagadējā Bregencā.
Romieši ezera apkaimes zemes iekaroja 15 pmē. Šajā laikā notika lielākā Bodenes ezera kauja - uz ezera cīnījās Bregencas ķelti un romieši. Mainavas salā atrastas romiešu flotes atbalsta punkta atliekas.
Pirmoreiz rakstītos avotos minējis romiešu (Spānijas) ģeogrāfs Pomponijs Mela ap 43 pmē. Viņš norādīja, ka Reina tek cauri diviem ezeriem, kurus viņš dēvēja Lacus Venetus (Bodenezers) un Lacus Acronius (Unterzē ezers). Plīnijs Vecākais ezeru dēvēja Lacus Brigantinus pēc ezera krastā esošās Brigantijas pilsētas (mūsdienās - Bregenca). Bregenca (Brigantium) bija nozīmīgākā apmetne ezera krastos arī romiešu laikos - šajā laikā tā ieguva pilsētas tiesības, kļuva par Bodenezera flotes bāzes punktu. Vēlāk tika nodibināta arī Konstanca (Constantia).
1624. gadā, Trīsdesmitgadu kara laikā ezerā notika kauja starp zviedriem un austriešiem. 1799. gadā notika kauja starp francūžiem un austriešiem.
