Bivas ezers (japāniski - 琵琶湖, Biwa-ko, agrāk saucās arī Omi ezers) - lielākais saldūdens ezers Japānā, atrodas Honsju salas centrālajā daļā, ziemeļaustrumos no Kioto. Tā kā ezers atrodas tuvu šai Japānas senajai galvaspilsētai, tas ir bieži minēts Japānas literatūrā, jo īpaši dzejā.
Ietek ap 400 nelielu upju, ezera garums 63,49 km, platums 22,8 km, krasta līnijas garums 235,2 km.
Ezers kalpo kā saldūdens rezervuārs 15 miljoniem cilvēku, tai skaitā apkārtējām pilsētām - Kioto, Otsu, tas ir nozīmīgs apkaimē esošajai tekstilrūpniecībai. Ezerā tiek audzētas pērles. Pavasarī ezera līmenis var celties par 3 metriem kūstošā sniega un pavasara lietavu dēļ, savukārt rudenī tas pārplūst rudens ciklonu dēļ.
Ezers ir ap 4 miljonus gadu vecs un tik ilga, nepārtraukta ezera vēsture ļāvusi attīstīties īpašai ekosistēmai. Ezerā reģistrētas ap 1 100 organismu sugu, tai skaitā 58 sugas ir endēmas - sastopamas tikai šajā ezerā. Ezerā ievazātas invazīvu sugu zivis, kas nodarījušas lielu postu unikālajai ezera ekosistēmai.
1981. gada 1. jūlijā tika pieņemts pirmais likumdošanas akts ezera aizsardzībai un šī diena tagad tiek svinēta kā Bivu ezera diena. Ezers 1993. gadā iekļauts arī Ramsāres vietu sarakstā kā vērtīgs mitrājs.
