}}Balatons (Balatona ezers, ungāriski - Balaton, vāciski - Plattensee) ir liels ezers Ungārijā, lielākais ezers Centrāleiropā.
{{ezers |ezers=Balatons |attēls= |koordinātes=46°50'Z 17°44'A
|platība=594 |garums=79 |Vid_dziļums=3,2 |Max_dziļums=12,2
|tilpums=1,9 |augstums_vjl=104,8 |izteka=Šio |baseins=5 181
|valstis=Ungārija
|salas= |pilsētas=Balatonfīreda
Kestheja
Šiofoka
Garenās formas ezera vidus - ziemeļu daļā atrodas Tihaņas pussala, kas ezeru gandrīz pārdala uz pusēm. Ziemeļu krasts ir stāvs, kalnains, dienvidu krasts - lēzens.
Ezers radies pirms apmēram 15 000 gadiem vēja erozijas rezultātā. Ezera apkaime ģeoloģiskā pagātnē ir bijusi vulkāniski aktīva. Tihaņas pussalā atrodas nu jau apsīkušu geizeru atliekas. Ezers ziemā aizsalst.
Seklajā, lielajā ezerā veidojas salīdzinoši lieli viļņi. Krasta tuvumā reģistrēti 1,82 m augsti viļņi, centrālajā daļā - 1,95 m augsti. Vēja ietekmē ezera vienā krastā var vērot līmeņa krišanos, otrā krastā - celšanos līdz pusmetram.
Lielais ezers ietekmē apkārtnes klimatu - Balatona apkaimē klimats ir nedaudz mitrāks, maigāks, kā pārējā Ungārijā, laiks biežāk apmācies. Pret dienvidiem eksponētajās ziemeļu krasta nogāzēs aug pat mandeļkoki, vīģes, granātāboli.
Ezera apkaimē reģistrētas vairāk kā 270 putnu sugas, liela kukaiņu daudzveidība, 50 zivju sugas. 1997. gadā izveidots nacionālais parks (Balaton-Felvidéki Nemzeti Park) 56 000 ha platībā.
Ezera dienvidrietumu daļā atrodas Kišbalatons - pārpurvojusies agrākā ezera daļa. Kādreiz ap 60 km² lielais Balatona līcis tagad ir atdalīts no ezera un ūdens virsmas spogulis ir ap puskvadrātkilometrs. Diemžēl liela daļa šī purva ir nosusināta. Kišbalatons iekļauts Ramsāres sarakstā.
XX gadsimta laikā Balatons tika ievērojami piesārņots, līdz 1966. gadā notika masveida zilaļģu ziedēšana. Kopš šī laika piesārņojums tiek samazināts, 1976. gadā tika uzsākta arī Kišbalatona renaturalizācija.
Jau 1861. gadā gar ezera dienvidu krastu izbūvēts dzelzceļš, kas savienoja Budapeštu ar Triesti. 1909. gadā tika izbūvēta līnija arī gar ziemeļu krastu. Ezera rietumu galā atrodas starptautiska lidosta. Jau XVIII gadsimta beigās ezerā nolaida pirmos kuģus, prāmji un izpriecu kuģi ezerā kursē arī mūsdienās.
Ūdens temperatūra vasarā ir ap 25 - 28° C, kas padara peldēšanos ezerā patīkamu. No jūnija līdz augusta beigām ezera krastos ir daudz tūristu un atpūtnieku. Populāra atrakcija ir vīna audzēšanas reģionu apmeklējums ziemeļos no ezera un aktīvā nakts dzīve dienvidu krasta kūrortos. Vīna audzēšanai ezera ziemeļu piekrastē ir jau ap 2 000 gadus sena vēsture. Populārs tūrisma objekts ir Tihaņas pussala, kurā atrodas daudz vēstures pieminekļu.
