Āraišu ezerpils - nocietināta latgaļu apmetne, kas apdzīvota no 9. līdz 10. gadsimtam. Apmetne izvietota uz Āraišu ezera salas. 1874.gadā grāfs Zīvers izdara nelielus izrakumus uz salas, par kuru vietējie iedzīvotāji stāsta, ka skaidrā laikā ezerā varot redzēk koka pils paliekas. uz kādreizējiem pāļiem ķeroties arī tīkli, tāpēc zvejnieki izvairās tos mest salas tuvumā. Zīvers konstatēja piecas vai sešas apbūves kārtas, atrada senlietas, taču izrakumu apstākļi bija ļoti neērti - izrakumu laukumos nemitīgi plūda iekšā ūdens, kas nemitīgi bija jāizsmeļ. nākamajā gadā Zīvers uzaicnāja vācu zinātnieku Vihrovu, kas 1875.gadā arī veica nelielus izrakumus un atzina, ka šī sala varētu būt tikusi apdzīvota agrajos viduslaikos. pamatīgāk sala izpētīta 1965.-69. un 1975.-79., kad izrakumus vadīja arheologs Jānis Apals. viņš ir arī idejas par seno ēku rekonstrukciju autors. Izrakumos tika atrastas 5 apbūves, kas pastāvējušas apmēram 15-20 gadus katra. Teikas stāsta ka Āraišu ezerā esot, nogrimusi pils, tur kur tagad atrodas maza saliņa.
Āraišu ezerpils ir daļēji rekonstruēta un ir viens no populārākajiem arheoloģiskā tūrisma objektiem Latvijā.
